Nospiedumi Vērmanes dārzā

Informāciju sagatavoja: Laura Uzule, LU SZF KZ doktorante

DSC05446-300x186 Rīgas svētku laikā ikviens grāmatu cienītājs tiek gaidīts Vērmanes dārzā, kur jau tradicionāli Latvijas grāmatizdevēji pulcēsies vienkopus, lai piedalītos Grāmatu ielā. Sestdien, 18. augustā klātesošos ar savu veikumu, grāmatu sēriju Nospiedumi. Latviešu kara stāsti, iepazīstinās Latvijas Universitātes (LU) pētnieki, valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” dalībnieki.

Līdztekus citām Rīgas svētku laikā notiekošām aktivitātēm, Vērmanes dārzā tiek plānota bagātīga kultūras programma, kuras laikā ikviens interesents varēs ne vien par izdevīgām cenām iegādāties 26 izdevniecību grāmatas, bet arī satikties un iepazīties ar grāmatu autoriem – rakstniekiem, dzejniekiem, pētījumu veicējiem. 18. augustā no pulksten 14:00 līdz 15:00 Vērmanes dārza kultūras teltī rosīsies grāmatu sērijas Nospiedumi. Latviešu kara stāstiveidotāji, kas ne vien iepazīstinās ar grāmatu izdevniecībā “Mansards” jau izdotajām grāmatām Kājāmgājējs karā un (Divas) puses, bet arī stāstīs par saviem jaunākajiem atklājumiem un topošajām grāmatām, kas drīzumā tiks izdotas. Pasākuma ietvaros aktieris Andris Morkāns lasīs grāmatu fragmentus.

“Grāmatu svētki vienmēr ir laba iespēja sastapties ar Latvijas kultūrcilvēkiem. Tajos allaž valda laba, draudzīga un intelektuāla atmosfēra. Ceram, ka mums izdosies ieinteresēt par mūsu pētījumiem, uzklausīt viedokļus, kritiku, ieteikumus,” norāda LU profesore Vita Zelče. LU pētnieku grupas dalībnieki priecāsies satikties un aprunāties ar ikvienu interesentu, turklāt klātesošajiem tiks dota iespēja iesaistīties arī pētījuma izstrādē, aizpildot sagatavotās anketas.

Netālu no kultūras telts gan 18., gan arī 19. augustā darbosies arī Rīgas Centrālās bibliotēkas grāmatu maiņas punkts, kur ikviens aicināts iesaistīties un mainīties ar grāmatām. Detalizētāk ar Grāmatu ielas 2012 pasākumu programmu iespējams iepazīties šeit.

Papildu informācija:
Aija Rozenšteine
aija.rozensteine@lu.lv
mob. 29151217

Aicina pieteikties starptautiskajam simpozijam “20. gadsimta 40. gadu traumatiskās pieredzes pārvarēšana Baltijas valstīs”

kopa1-300x156Kopš neatkarības atgūšanas 20. gadsimta 40. gadu notikumi (Otrais pasaules karš, padomju deportācijas, holokausts, masveida emigrācija) ir kļuvuši par Baltijas valstu sociālās atmiņas centrālajiem elementiem. Baltijas valstu atmiņu politika lielākoties ir bijusi saistīta ar šo traģisko desmitgadi. Tomēr sociālās pārmaiņas, sākot ar 90. gadiem, ir pakāpeniski izmainījušas sociālo atmiņu par 40.gadu traumatisko/heroisko pagātni. 21 gads pēc PSRS izjukšanas ir nozīmīgs laika sprīdis, lai akadēmiskā līmenī varētu diskutētu par Baltijas valstu atmiņu politikas daudzveidīgajām sekām, t. sk. kā tā ir ietekmējusi un ietekmēs nacionālās identitātes.

“20. gadsimta 40. gadu traumatiskās pieredzes pārvarēšana Baltijas valstīs” starpdisciplinārā simpozija mērķis ir veicināt atmiņu kultūras pētnieku diskusiju par to, kā Baltijas valstis ir (ne)pārvarējušas 40. gadu traumatisko pieredzi, kā tās ir izmantojušas šī perioda vēsturi. Referātos vēlams aplūkot kādu no sekojošām tēmām:

  • Pašreizējās Baltijas valstu atmiņu politikas trūkumi
  • Baltijas atmiņu politikas starptautiskā dimensija
  • Etnocentrisma loma Baltijas valstu pēcpadomju atmiņu kultūrā
  • Baltijas valstu vēsturnieku loma, radot un izplatot zināšanas par 40. gadu notikumiem
  • Baltijas valstu populārās kultūras un biogrāfiskā diskursa ietekme uz 40. gadu reprezentāciju
  • Pilsoniskās stratēģijas un privātās iniciatīvas, veidojot attiecības ar 40. gadu notikumiem.

Laiks: 19.–20. oktobris
Organizētājs: LU SZF Sociālās atmiņas pētniecības centrs sadarbībā ar Fridriha Eberta Fondu
Vieta: Rīga
Dalības maksa: 20 Ls

Aicinām sūtīt referātu priekšlikumus (apjoms: ne vairāk par 350 vārdiem) līdz 25. augustam uz e-pastu martins.kaprans@lu.lv. Lēmums par referāta akceptēšanu tiks paziņots līdz 10. septembrim.

Notika diskusija „Latvijas mediju ētika: grāmatā un dzīvē”

Informāciju sagatavoja: Līva Brice, LU SZF KZ doktorante

IMG_9261-200x300Ētika, jo īpaši komunikācijas ētika ir tēma, par kuru nevar runāt ārpus konteksta. Tā prasa praktiskus piemērus, gadījumus un salīdzinājumus. Tajā pašā laikā, kā diskusijas laikā minēja profesore un grāmatas autore Skaidrīte Lasmane, komunikācijas ētikas gadījumā nav iespējams izveidot kādu noteiktu rokasgrāmatu, vadlīnijas, noteikumus, kas palīdzēs problemātisku situāciju atrisināšanā.

Autore, stāstot par grāmatas tapšanas procesu, identificēja vairākus aspektus, kuros jaunā grāmata būs noderīga: tā var kalpot kā mācību materiāls, tā sniedz zināšanu kopumu mediētā komunikācijā, tā ir kultūras tīkla daļa, pārdomu ierosinātājs, palīglīdzeklis ētikas komisijām un padomēm, kā arī latviešu valodā citējama literatūra pētniecībā.

Pasākuma gaitā tika apskatīti pēdējā laika aktuālākie notikumi mediju telpā, kā arī diskutēts par sabiedrisko attiecību un žurnālistikas attiecībām. Klātesošie norādīja uz grāmatas aktualitāti, tā piemēram, mediju eksperte Anda Rožukalne uzsvēra, ka „grāmata ir iznākusi īstajā laikā, jo to pārlasot, mediju vidē varēs daudz ko sakārtot”. Tāpat tika secināts, ka gan medijos, gan reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūrās, gan sabiedrībā ir nepieciešama saruna par komunikācijas kultūru, jo ir jūtams tās trūkums. Kā skaidroja profesore Inta Brikše, tad „diskusijas par komunikācijas ētiku vienmēr vairāk notikušas tieši sabiedrības, nevis profesionāļu vidū, tāpēc šī grāmata būs labs impulss, lai par komunikācijas ētiku domātu arī nozares speciālisti.”

Profesore S. Lasmane norādīja, ka ar grāmatu ir vēlējusies paplašinātnogurušo diskursu par ētiku komunikācijā: „Ir jāpaplašina diskurss, tas jāveido, jāuztur, jāpapildina, … un tā var likt visus aktīvos darbības vārdus pēc kārtas, jo par ētiku ir jārunā, tikai tādā gadījumā mēs varēsim runāt par uzlabojumiem komunikācijas ētikas jomā.”

LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Komunikācijas studiju nodaļa kopā ar LU Sociālo un politisko pētījumu institūta Praktiskās ētikas centru 5.jūlijā iepazīstināja ar profesores Skaidrītes Lasmanes grāmatu „Komunikācijas ētika” un klātesošos iesaistīja diskusijā par aprakstīto ētiku grāmatā un dzīvē.

Grāmata „Komunikācijas ētika” tapusi Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projekta „Nacionālā identitāte un komunikācija” ietvaros un to izdevis ir Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.

Skaidrītes Lasmanes grāmatas „Komunikācijas ētika” atvēršanas svētki

Informāciju sagatavoja: Līva Brice, LU Komunikācijas zinātnes doktorante

IMG_9363-200x3002012. gada 5. jūlijā plkst. 16.00 LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Komunikācijas studiju nodaļa kopā ar LU Sociālo un politisko pētījumu institūta Praktiskās ētikas centru rīkoja profesores Skaidrītes Lasmanes grāmatas „Komunikācijas ētika” atvēršanas svētkus un diskusiju par ētiku komunikācijā un  ētikas komunikāciju.

Publiskās komunikācijas kvalitāte ir plašs diskusiju temats, pievēršoties gan faktam, ka normatīvā ētika Latvijas kontekstā nepilda savas funkcijas, gan uzsverot, ka attiecībā uz ētikas jautājumiem, ikviens ir individuāli brīvs savā izvēlē.

Grāmata veidota pārdomās par komunikācijas speciālistu individuāli profesionālo darbību un atbildību, lai liktu aizdomāties par to, kā mediētie vēstījumi ietekmē cilvēkus. Tā paredzēta gan studijām un turpmākai pētniecībai, gan arī  ikdienas praksei profesionāļiem un ikvienam komunikācijas procesā iesaistītajam, lai atgādinātu un skaidrotu emocionāli un intelektuāli bagātinošas komunikācijas nosacījumus un to nozīmīgumu dzīvē.

S. Lasmanes darbs „Komunikācijas ētika” ir izejas punkts, lai meklētu atbildes uz jautājumiem: kas ir jādara, lai veicinātu publiskās telpas kvalitāti, kas ir jāmaina, lai komunikācijas ētikas kvalitāte Latvijas informācijas telpā uzlabotos. Pati autore uzsver, ka svarīgi pamatot, ka „ētika ievirza plašākā un dziļākā kopsakara domāšanā un lemšanā”.

Grāmata „Komunikācijas ētika” tapusi Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projekta „Nacionālā identitāte un komunikācija”  ietvaros un to izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.

Valoda – nacionālās identitātes pamats

Projekta vadītājs: Ilga Jansone, Dr. habil. philol.

Projekta uzdevumi:

  • Veikt lingvistisko procesu dinamikas izpēti 21. gs.
  • Izstrādāt jaunu akadēmisko latviešu valodas gramatiku.
  • Dot praktisku ieguldījumu valodas lietojuma modernizācijā, t.sk. interneta vidē.

1. tēma. Dialektoloģija un valodas vēsture – nacionālās pašapziņas veicinātāja.

2. tēma. Īpašvārdi nacionālās identitātes apzināšanai.

3. tēma. Latviešu valodas gramatika un elektroniskie resursi.

4. tēma. Latvijas valodas situācijas sociolingvistiskie aspekti.

5. tēma. Dažādu paaudžu un vecuma grupu lingvistiskā identitāte.

Projektu atbalsta: Septima, kompānijas piedāvājumā ietilpst Rūdīts stikls, dekoratīvais stikls, dažādu stiklu un virtuves stikla paneļu ražošana, uzstādīšana.Septima